Sēde… Bet manas domas ir prom no tā visa, kas te notiek. Es vēlos būt parasts cilvēks. Parasts, visparastākais...Un tik ļoti nāk miegs. Cenšos koncentrēties. Nesanāk…Pavīd sniega kalniņš... Draugu smejošās sejas...Ziedi draudzenei...
Mmm… Svaigas kafijas smarža. Paveru vaļā acis. Manas istabas durvīs stāv mamma. Viņa aicina mani brokastīs un paziņo, ka drīz jau man jādodas uz skolu. Ko? Vai tas bija sapnis? Veros spogulī- man pretī smaida priecīgas acis . Ak, cik labi , ka tas bija tikai sapnis!
…
