Par nekustamiem īpašumiem uzskata īpašumus, kas ir reģistrēti zemes grāmatā ( zemes īpašnieku un zemes lietotāju reģistrs, zemes kadastra pamatdokuments) uz konkrēta īpašnieka vārda. Tie ir – īpašuma attiecību objekts, kas nav pārvietojams vispār ( zeme ) vai nekaitējot tā saimnieciskajam mērķim ( māja, cita būve, dzelzceļš ar piederumiem ). [1.]
Īpašumi var būt kustami un nekustami.
Nekustamas lietas „nav iespējams pārvietot no vienas vietas uz otru, ārēji nebojājot” (842. p. ). Zemes slāņus iespējams pārvietot. Tātad ne zeme burtiskā, fiziskā izpratnē, bet drīzāk gan telpas daļa ir tas, ko šajos gadījumos paredz likums. To pierāda otra svarīga nekustamām lietām raksturīga pazīme – reģistrācija zemesgrāmatā ( 993., 1477.p. ). Tikai attiecībā uz nekustamām lietām var pielietot pirmpirkuma tiesību ( 1073. p. ), reālservitūtus ( 1141. – 1230. p. ), hipotēku ( 1367. – 1380. p. ) un izpirkuma tiesības ( 1381. – 1400. p. ). [2.,4.]…
