Nenoliedzami, ka nozīmīgu iespaidu uz Latvijas partiju sistēmas tālāko attīstību un etniskā dalījuma šķirtni atstās demogrāfiskā situācija dažādās etniskās grupās, kā arī naturalizācijas process. Līdz ar pilsonības likuma pieņemšanu, prolatviskās partijas ieguva ļoti lielu pārstāvniecību likumdošanas institūcijās, jo lielākā daļa cittautieši bija nepilsoņu statusā. Tomēr, līdz ar naturalizācijas procesa uzsākšanu ir izmainījies Latvijas pilsoņu etniskais sastāvs, līdz ar to arī pilsoņu izvēle vēlēšanās. Kā liecina Latvijas Naturalizācijas pārvaldes apkopotā informācija, 2004.gada sākumā o visiem pilsoņiem Latvijā, latvieši ir 75,1%.1 Krievi no visiem pilsoņiem Latvijā ir 18,1%, ~1% lietuvieši, 0,1% igauņu, ~1,4% baltkrievu, ~ 0,6% ukraiņu, 2,2% poļu, 0,35% ebreju, 1% citas tautības. Savukārt, izanalizējot visu Latvijas iedzīvotāju etnisko sastāvu, nākas konstatēt, ka no kopējā iedzīvotāju skaita latvieši ir 58,6%, krievi ir 28,8%, lietuvieši 1,4%, baltkrievi 3,9%, poļi 2,5%, ukraiņi 2,6%.…
