Socioloģiskais pētījums par augstākās izglītības nozīmi Latvijas darba tirgū

Vēl viens iemesls, kāpēc cilvēki turpina tālākizglītību ir fakts, ka darba devēji, vērtējot darbinieku iegūtās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, kopumā augstāk novērtē augstāko izglītību. Tai pat laikā, darba devēji bieži uzsver, ka darbiniekiem ar augstu zināšanu līmeni trūkst praktisko iemaņu. Protams, tas, cik būtiska nozīme ir praktiskajām iemaņām, lielā mērā ir atkarīgs no konkrētā darba specifikas. Ir profesijas, piemēram, mehāniķis, frizieris, šuvēja, kur, visticamāk vērtīgākas būs praktiskās iemaņas. Tai pat laikā tādām profesijām, kas ir saistītas ar finansu operācijām, naudu, sarežģītiem tehniskiem pasākumiem, dažāda veida specifiskiem darba procesiem, ļoti būtiskas ir zināšanas un kompetence attiecīgos jautājumos. (4)
Uzsākot darbu, darbiniekam vienmēr būs jāapgūst jaunas praktiskas iemaņas, tāpēc iesācējam prasīt darba praksi augstā līmenī būtu muļķīgi. Galu galā prakse rodas tikai darba procesā.
Izglītības nozīmi Latvijā pārliecinoši pierāda Nodarbinātības Valsts Aģentūras statistikas dati, kas rāda, ka visaugstākais bezdarba līmenis Latvijā 2007.gada sākumā bijis cilvēkiem ar vidējo izglītību – 46,5%, cilvēkiem ar profesionālo izglītību bezdarbs bija 36,8%, savukārt ar augstāko izglītību – 9,6%. (5) Tātad vadoties pēc šīs informācijas var secināt, ka, jo augstāks ir nodarbinātā izglītības līmenis, jo mazākas iespējas kļūt par bezdarbnieku.
Mērķis – noskaidrot augstākās izglītības nozīmi Latvijas darba tirgū.
Pētījuma objekts – darba devēji un nodarbinātie.
Pētījuma priekšmets – augstākās izglītības nozīme strādājošo profesijās.
Hipotēze – cilvēks ar augstāko izglītību ir pieprasītāks darba tirgū nekā cilvēks ar darba pieredzi.…