Alberta Bela romāns ”Sitiens ar teļādu” stāsta par cilvēku dzīvi un attiecībām Latvijā pēckara gados, cilvēku pārdomām par dzīvi, par pārdzīvojumiem, ko cilvēks izjūt, un mīlestību.
Romāns ir ļoti profesionāli sarakstīts, jo atbilst visām romāna pazīmēm: ataino konkrētu laiku un sniedz vispārinātu un filozofisku ainu par konkrēto laika periodu; tāpat arī šis romāns bija notikumiem bagāts un aptvēra lielāko daļu galvenā varoņa – Urbāna – dzīvi; tajā ir daudz varoņu un tiek attēlotas viņu savstarpējās attiecības, kas ne vienmēr ir pozitīvas; galu galā „sitiens ar teļādu” ir romāns, kas attēlo un apraksta vidi, kurā darbojas varoņi, lai lasītājs labāk spētu izprast varoņu rīcību.
Es uzskatu, ka pamatu pamatos darbs ir par cilvēku savstarpējām attiecībām, kas tiek pārbaudītas ar dažādiem līdzekļiem. Protams, ir ļoti ikdienišķas situācijas, kuras katrs no mums var iedomāties arī tagad, bet ir arī tādas, kas ir raksturīgas tikai un vienīgi tam laikam, piemēram, kolhozs, kas sevī ietver noteiktus uzvedības modeļus un prasības no strādniekiem. Tātad tev ir jāprot sadarboties un jābūt ļoti čaklam, lai spētu izdzīvot. Galvenais varonis to arī pierādīja – strādājot ar ļoti augstu pienākuma apziņu, var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. …
