Šī vecuma īpašā nozīme saistāma ar bērna puberitāti un sociālo attīstību, kār arī ar identitātes un pašvērtējuma atrašanu un nostiprināšanos. Pusaudžu vecumā izveidojas jaunieša personas pamatiezīmes un kvalitātes. Ja, piemēram, bērnībā vecāki vai kādi citi cilvēki ir pieļāvuši kādas kļūdas, tad šis ir tas vecums, kurā tās visstiprāk izpaudīsies. Vidējais pusaudzis var tik raksturots ar vārdiem: negatīvisms, opozīcija, nepakļaušanās, vēlme atšķirties, un citas. Tas nozīmē, ka bērns lēnāk sāk grib pats kļūt pieaudzis un būt pats sev noteicējs. To raksturo hormonu vētras, autoritāšu maiņas, konformisms (tā ir vadīšanās pēc vienaudžu grupas, nevis veselā saprāta, morāles vai pieklājības normām), morlālais relatīvisms, emancipācija, opozīcija, kritika, pašapliecināšanās vēlme, jūtīgums, pašcieņa, pretenziju līmeņa paaugstināsanās, imfantilisms, emocionālās kompensācijas reakcijas (nedrošības samazināšana, atrodot kādu, kam līdzināties), rakstura īpašību akcentēšanās.
Šī perioda sākumā etalons, kuram līdzināties, ir pieaugušais, taču laika gaitā par tiem kļūst cilvēki, ar kuriem jaunietis visvairāk pavada laiku kopā, tātad - vienaudži. Bieži jaunieši sevi saista ar kādu gramatas varoni, filmu tēlu, u.c. Ar vecākiem viņi runā citādāk nekā ar vienaudžiem.…
