Tagad ar laiku es saprotu, ka šis viss ir ļoti nereāli, reālā dzīve ir pa visam savādāka. Pienāca brīdis, ka mana datoratkarība sāka traucēt manu un manas ģimenes dzīvi. Bieži gribējās spēlēt, bet bija jāklausās pārmetumi, jādara mājas darbi un kādam jāpalīdz. Tas viss likās ļoti traucējoši un kaitinoši. Tā es nonācu pie tā, ka pats sapratu, ka nav vairs labi un tā tas nevar turpināties. Man bija noruna, ka vienu mēnesi es vispār neeju pie datora, tas notika ziemas laikā un man tas līdzēja. Pamazām es varēju atteikties no spēļu spēlēšanas. …
