Dažas cilvēka rakstura īpašības var būt ļoti attīstītas un izcelties uz citu īpašību fona. Šādu parādību psiholoģijā sauc par rakstura akcentāciju.
Rakstura akcentācijas jēdzienu ieviesa mūsdienu vācu psihiatrs K. Leonhards. Pēc viņa domām, rakstura akcentācija ir rakstura īpašību pārmērīga izteiktība, kas tuvu normas galējai robežai. Cilvēka rakstura akcentācijas process aizsākas 3 gadu vecumā, taču visspilgtāk tas izpaužas pusaudžu un jauniešu vecumā.
Hipertimitātei – raksturīgs pacilāts garastāvoklis neatkarīgi no apstākļiem. Cilvēki, kam piemīt šī rakstura akcentācija, vienmēr ir aktīvi, dabīgi, enerģiski un dzīvespriecīgi. Liela zinātkāre, griba darboties, bieži vien bezprātīga nosliece uz risku un asām izjūtām. Viņi nav prasīgi paziņu izvēlē, tiecas pēc līdera lomas. Trūkst uzstājības un neatlaidības. Bieži vien šādi cilvēki ir režīma un disciplīnas pārkāpumu iniciatori. Hipertīmā rakstura uzvedības formas ir dzīvesprieks, optimisms, aktivitāte, paaugstināta griba darboties, intelektualitāte; negatīvās – nenoturīgums, interešu mainīgums, vāja paškontrole un citas uzvedības vadīšanas grūtības.
