Darba analīze
• Ar pneimogrāfijas iegūtie dati, manā gadījumā, ir kļūdaini, jo bija ļoti grūti pneimogrāfijas sensoru uz krūtīm novietot tā lai, dati tiktu atspoguļoti redzami, proti, mana maksimālā ieelpa bija pārak forsēta un tā neietilpa vienā pneimogrammā, savukārt maksimālo izelpu gandrīz vispār nevar atšķirt no mierīgas izelpas. Tādēļ secinu, ka pneimogrāfijas metode nav ticama lielākajā daļā gadījumu, protams, ar izņēmumiem. Pēc pneimogrammas noteicu, ka manas ieelpas un izelpas garums ir vienāds – 2,09 sekundes , bet pēc teorētiskiem datiem ieelpas garumam ir jābūt nedaudz garākam nekā izelpas garumam, jo ieelpai nepieciešams lielāks laiks lai “iedarbinātu” elpošanas muskulatūru un mehānismu kā arī pretotos gravitācijai, savukārt izelpai norisēt palīdz elpošanas muskulatūra, tādēļ nav nepieciešams tik daudz laika. Elpošanas frekvence ir 19 reizes minūtē, kas ir par 7 reizēm lielāka nekā vidējā elpošanas frekvence (12 reizes minūtē) , tas skaidrojams ar pilnīgu neatrašanos miera stāvoklī, kā arī ar uztraukumu.
…
