Autors apgalvo, ka straujās globalizācijas ietekmē tehnoloģiju, specifisku iekārtu un dažādu programmu pielietojums ir vairākkārt palielinājies, tādējādi radot izmaiņas minēto pētnieku izstrādātajās teorijās. Kā piemēru minot lauksaimniecību, uzskatāmi redzamas ražošanas tempa izmaiņas. Salīdzinot ar 19./20.gs iegūto, saražoto produkciju apjomiem, var secināt, ka mūsdienās ražošanas procesa ātrums ir trīskārt pieaudzis. Tehnoloģiju, iekārtu, datorizētu mehānismu lietojums devis neatsveramu izrāvienu produkcijas apjoma palielināšanā. Pasaulē vērojamas darbaspēka sarukšanas tendences nozarēs, kur iespējams aizstāt darbinieku ar kādu mehānismu, tādējādi F.V.Teilora izstrādātie paņēmieni un metodes, kas vērstas uz darbinieku apmācību, vairs netiek tik plaši pielietotas.
Jāpiebilst, ka zemā valsts finansējuma dēļ, Latvijā zinātne, kas vērsta uz jauninājumu ieviešanu, inovāciju pielietojumu ražošanas procesā, nav tik augsti attīstīta kā citviet pasaulē, tādējādi netiek masveidā mehanizēti uzņēmumi. Joprojām manāma nepieciešamība veikt standartizāciju optimālai sakārtotībai darba vietā, apmācīt darbiniekus ar konkrētām metodēm, nevis pašplūsmā ļaut tiem rīkoties pēc saviem ieskatiem. F.V.Teilora un H.Forda izdarītie pētījumi un atklājumi aizvien sevī nes būtisku informāciju, kas noder jebkura uzņēmuma ražošanas procesa organizēšanā.
Būtu grūti iedomāties ražošanas procesus bez racionāliem paņēmieniem un metodēm, kas rada sakārtotību un augstu produktivitāti konkrētajā darba vietā. Arī ražošanas procesa standartizācijai, konveijera izmantošanai ir nozīmīga loma produkcijas izstrādes gaitā. Bez minētajiem atklājumiem ražošanas procesa temps būtu daudz zemāks, līdz ar to arī tautsaimniecības attīstība tiktu bremzēta.
…
