J.S. Bahs piedzima Bahu ģimenē, kurā septiņu paaudžu laikā bija nākuši vismaz 53 ievērojami mūziķi. Viņš bija baroka laika mākslinieks, ērģeļu virtuozs, kā komponists plašu popularitāti savā dzīves laikā neguva, tomēr mūsdienas Rietumeiropas kultūra bez Baha darbiem nav iedomājama. Baha darbi pārsniedz tūkstoti. Viņš rakstīja ērģeļmūziku, instrumentālo mūziku, vokālo mūziku, skaņdarbus orķestrim. Baha skaņdarbiem raksturīga formu daudzveidība, visu elementu vienotība, skaidra, loģiska muzikālās domas attīstība un kompozīcijas līdzsvarotība. Komponista daiļradē visaugstāko pakāpi sasniedza polifonija, fūgu sarežģītā, meistarīgā kontrapunkta tehnika, kad vairākas melodijas vienlaicīgi harmoniski savijas savā starpā.
Bahs bija pirmais, kas rakstījis koncertskaņdarbus klavesīnam. Bez tā viņš komponēja oratorijas, mesas, kantātes, 6 Brandenburgas koncertus un skaņdarbus taustiņ instrumentiem.
Visi J.S. Baha darbi 1851.-1900. g. tika izdoti pateicoties Leipcigā dibinātajai Baha biedrībai. Turpat kopš 1950. gada reizi četros gados tiek rīkoti starptautiski Baha konkursi, 1950. gadā tika nodibināts Baha arhīvs, 1951. gadā Gētingenē- Baha institūts.
Pie Baha sasniegumiem pieskaitāms arī tas, ka viņš apkopoja sasniegumus mūzikas jomā pārejas periodā no baroka laikmeta uz klasicisma laikmetu.
…
