Lai gan iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvijas uzņēmumiem sola plašās iespējas izvērsties 25 valstu kopējā tirgū, tomēr vēl joprojām ir samērā daudz neskaidrību, kas sākotnēji varētu negatīvi ietekmēt uzņēmēju maciņus, līdz ar to arī negatīvi ietekmējot gan valsts ekonomiku, gan rūpniecībā nodarbināto iedzīvotāju pirktspēju.
Kā jau katrai tautsaimniecības nozarei, arī rūpniecībai valsts iestāšanās ES nesīs virkni kardinālu pārmaiņu. Latvijas iedzīvotāju vairākumam ES normu un regulu ieviešana galvenokārt asociējas ar problēmu gūzmu lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Tomēr arī citu rūpniecības nozaru pārstāvji šā gada 1.maiju, kad Latvija un vēl 9 valstis ierindosies ES 25 valstu saimē, gaida ar nelielām bažām. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta vadītāja R.Karnīte uzskata, ka galvenais, kas skars Latvijas uzņēmumus pēc valsts pievienošanas procesa ES ir izmaksu izlīdzināšanas process. Tas notiks gan saistībā ar dažādu tautsaimniecības nozaru, piemēram, transporta un enerģētikas tirgus liberalizāciju, darba samaksas pakāpenisku izlīdzināšanos, kā arī dažādu ES standartu ievērošanu, kas galu galā veicinās ražošanas izmaksu paaugstināšanos, radot bīstamību, ka uzņēmumu konkurētspēja gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū varētu mazināties. Uzņēmumu tālāko attīstību un izmaksu paaugstināšanos veicinās arī dažādu standartu ieviešana, kas saistīti ar darba drošību, sociālajām garantijām un invalīdu nodarbināšanu, kā arī vides aizsardzības prasībām. Latvijas uzņēmumi ir mazi. Lai gan ES notiek mazā un vidējā biznesa atbalsts, tomēr tas vērsts uz lielu uzņēmumu veidošanos. …
