Tie, kas „vienmēr visu labi zina”, mēdz gudri un pārliecinoši spriest, ka farmaceitiskā industrija dēļ savas iedzīvošanās kāres grib mūs visus pārvērst par ķīmisko elementu krātuvi. Bet mēs aizmirstam parastu mūžsenu ekonomikas patiesību, ka piedāvājumu rada pieprasījums.
Skaidrs, ka daudz ērtāk ir iedzert riekšavu tablešu, nekā pļavā meklēt zālītes, taisīt visādus uzlējumus, novārījumus, gatavot tos, tad ļoti precīzā laikā pirms vai pēc ēšanas ne mazāk precīzā daudzumā tos iedzert vai ierīvēt, turklāt ne vienmēr tie ir garšīgi, un jālieto tie dažkārt mēnešiem ilgi. Tāpēc šis uzdevums veltīts galvenokārt tiem, kam veselība tomēr ir svarīga un dzīvot noteikti gribas ilgi, ka dažas sīkas neērtības, kuras, starp citu, kad pierod, var viegli apvienot ar dažādiem cietiem mājas darbiņiem vai atpūtu, lai detaļās tomēr spētu pamanīt savu ikdienas grafiku, neauļotu bez apstājas šurpu turpu.
Protams, ka bez ārstiem uz zālēm mēs neiztiksim, bet vai vienmēr ir jālieto „ķīmija”? Daudzu zāļu nozīmīga sastāvdaļa ir dabiskas augu izejvielas. Aizvien vairāk tiek ieteikts lietot arī koncentrētus augu preparātus – gan tīrā veidā, gan ar minerālvielu un vitamīnu piedevām. …
