Alberts Bels savā romānā raksta par būri, kurā ir iesprostots cilvēks, bet, manuprāt, rakstnieks cenšas parādīt, ka būris nav tikai redzamais būris. Pēc manām domām, katrs cilvēks atrodas būrī vai nu pašu izveidotā, vai sabiedrības radītā. Manuprāt, šo būri var izveidot egoisms, bailes, aizspriedumi un citas rakstura īpašības. Kā viens no lielākajiem, manuprāt, tieši ir egoisms, jo tad tu uzskati, ka visa pasaule ir tava. „Neaproc sevi egoisma būrī!” No šī būra jeb rakstura īpašības ir visgrūtāk atbrīvoties, jo apzināties, to nav viegli.
Romānā būris ir vairāk simbols, ja tu apzinies, ka esi iesprostots būrī, tu domā, kā tikt ārā. Parasti cilvēks domā, kā tikt vaļā no slinkuma vai kā cita, bet ja cilvēks necenšas par to domāt, tad viņš nemaz neapzinās, ka ir iesprostots. Atrodoties būrī, zūd nozīmē tādām lietām kā naudai, jo par naudu vairs neko nevar nopirkt, tad tā ir jāizmanto savādāk. Pēc manām domām, līdzīgi ir arī ar pašu radītajiem būriem ir jāiemācās daudz kas mainīt, lai tiktu laukā no šī būra. Dažkārt, tiekot laukā no būra, mēs nokļūstam citā, jo nemākam dzīvot bez šī sloga.
Mēs uzskatām, ka katrs cilvēka raksturs ir tāds ir, kā viņš pats to ir radījis, bet patiesībā katra cilvēka raksturu veido sabiedrība.
…
