-
Diskursa analīze - NA un Saskaņa valsts valodas likums
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Tēmas ietvars | 4 |
| 1.1. | “Saskaņas” diskurss | 4 |
| 1.2. | “Nacionālās apvienības” diskurss | 4 |
| 1.3. | Latviešu valoda kā valsts valoda | 5 |
| 1.4. | Satversmes grozījumu referendums par divvalodības ieviešanu | 5 |
| 2. | Metodoloģija | 7 |
| 2.1. | Analizējamie dati | 7 |
| 2.2. | Analīzes ietvars | 7 |
| 3. | Diskursa analīze | 9 |
| Secinājumi | 14 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 15 |
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990.gadā, sabiedrībā norisinājās virkne pārmaiņu, kuru gaitā krievu valoda Latvijā zaudēja savu likumīgo majoritātes valodas statusu un kļuva par mazākumtautības valodu valstī, kura dedzīgi vēlējās atjaunot savu politisko un nacionālo stabilitāti. Turklāt, dažādas idejas, ģimenes pieredze un citi diskursi ir veidojuši to, ka latviešu un krievu tautības cilvēkiem visbiežāk ir dažāds skatījums uz vēstures notikumiem, kas, saskaņā ar T.A. van Deiku, ļauj veidoties pretējām ideoloģijām. Tā kā vēl joprojām sabiedrībā tiek uzturēti šie ideoloģiskie diskursi, tad arī politiķu aktivitāte ne reti tiek vērsta uz vienas vai otras sabiedrības daļas uzrunāšanu.
Viens no spilgtākajiem pēdējo gadu notikumiem šajā jautājumā bija 2012.gada referendums par grozījumiem Satversmē kas paredzēja mainīt Latvijas Republikas Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, piešķirot krievu valodai otrās valsts valodas statusu.…
