Līdz pat mūsdienām 90% no Ēģiptes 70 milj. iedzīvotāji apdzīvo auglīgo zemes joslu (apmēram 20 km platumā) abos Nīlas krastos.
Nīla nav neparasta tāpēc, ka ir visgarākā. Nevienai citai pasaules upei cilvēce nav parādā tik daudz pateicības! Gadu tūkstošiem Nīla ir regulāri applūdinājusi piekrastes pļavas, un ikreiz pēc ūdens līmeņa krišanās uz zemes palika auglīga melno dūņu kārta. Šī dzīvinošā josla starp tuksneša smiltīm kļuva par ideālu vietu zemkopībai.
Nīlas krastos senatnē radās varena un bagāta valsts – Ēģipte, kurā uzplauka zinātne un māksla. Romiešu vēsturnieks Herodots rakstīja : „Ēģipte ir Nīlas velte.” Ja nebūtu šīs upes, nebūtu arī šīs civilizācijas. Tā plūst no dienvidiem uz ziemeļiem cauri Āfrikas kontinetam. Pēc 6671 km, pārvarējusi kalnus, tropu mežus, purvus, zālainās savannas, izlauzusies cauri klintīm ar trokšņainiem ūdenskritumiem, pieveikusi tuksnešu smiltis, upe ieplūst Vidusjūrā. Nīla – pati garākā upe pasaulē – vienmēr ir bijusi un būs kaut kas vairāk nekā tikai upe.
…
