Augšņu digitālās kartes analīze

Augsnēs, kas satur karbonātus (karbonātiskās velēnu augsnes, Vgk, Vk, Vki, E1Vki, karbonātiskās brūnās meža augsnes Bgk, Bk), nepieciešams iestrādāt vairāk fosfora mēslojuma nekā skābās kaļķotās augsnēs, jo kalcija karbonāta klātbūtne ierobežo kalcija fosfātu šķīšanu, taču fosfors ir viens no svarīgākajiem makroelementiem, kas nepieciešams augu attīstībā (Nikodemus u.c., 2008). Savukārt skābākajās pagastā sastopamajās augsnēs (piemēram, podzolos, podzolaugsnēs) nepieciešama kaļķošana, lai uzlabotu augsnes pH un līdz ar to arī augu spēju uzņemt barības vielas atkarībā no to optimālās vides reakcijas. Jāseko līdzi arī augu spējai uzņemt citusatkarībā no granulometriskā sastāva un vides reakcijas.
Apsaimniekojot zemi, nepieciešams arī ņemt vērā to, ka attīsītās mehanizācijas dēļ tīrumos var veidoties aruma zole, ja augsne tiek arta vienā dziļumā un arkls rada slodzi uz noteiktu augsnes slāni (Kārkliņš, 2008). Aruma zoles veidošanās var veicināt māla daļiņu akumulāciju un sablīvētās virsmas un poru noblīvēšanos, tā traucējot ūdens kustību augsnē. Tāpat negatīvi augsni ietekmē arī vispārēja sablīvēšanās smagās tehnikas dēļ. Līdz ar to ir nepieciešams regulāri uzlabot augsnes struktūru, ierobežot smagās tehnikas darbību, vēlams, izmantot pēc iespējas vieglāku tehniku un pēc iespējas retāk, lai augsne saglabātu savas fiziskās īpašības un arī bioloģisko daudzveidību, ko nelabvēlīgi ietekmē krasas pārmaiņas augsnes struktūrā.
Tā kā kultūraugu audzēšana saistās ar bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, kopumā tās stāvoklis laika gaitā pasliktinās un iestājas t.s. augsnes sagurums (Nikodemus u.c., 2008). Lai to ierobežotu, var ieviest noteiktu augseku, kur ik pa gadam tiek mainīts audzējamais kultūraugs un periodiski augsne tiek atstāta atmatā, lai atgūtu zaudētās organiskās vielas un dabiskotos tās struktūra. Vēlams arī ieviest tādus kultūraugus, kuri uzlabo augsnes stāvokli, piemēram, tauriņziežu augus, kas ar gumiņbaktērijām varētu piesaistīt papildu slāpekli augsnē, kad tā tur trūkst.
Lai ilgtspējīgi apsaimniekotu zemi Ukru pagastā, nepieciešams ierobežot vidi potenciāli piesārņojošo vielu daudzumu, sekot līdzi augsnes izmaiņām apsaimniekošanas dēļ un ierobežot negatīvos procesus (sablīvēšanos, organisko vielu samazināšanos, bioloģiskās daudzveidības mazināšanos), kā arī novērot meliorācijas sistēmu darbības efektivitāti.
…