Latvijas okupācija(1939-1945.g.). Lēmums par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas okupāciju PSRS sastāvā tika pieņemts 1939.g 23.augustā, parakstot Molotova – Ribentropa paktu, ar kuru Baltijas valstis nonāca PSRS ietekmes zonā. PSRS nevilcinoties sāka pakāpenisku Latvijas Lietuvas Igaunijas pakļaušanu. 1939.g. 5.oktobrī LV valdība paraxtīja savstarpējās palīdzības līgumu ar PSRS, kurš paredzēja Sarkānās armijas militāro bāžu izveidošanu LV teritorijā(aptuveni 30 000 vīru). Militārpersonu vidū bija daudz drošības dienesta darbinieku, kuri vāca informāciju par noskaņojumu sabiedrībā un padomju varai nevēlamajām personā.
1940.g. 14./15. jūnija naktī padomju armijas vienības provokatīvi uzbruka LV robežpostenim Masļenkos. Tam vajadzēja kalpot par iemslu, Lai iebruktu LV, bet K. Ulmaņa valdība uz šo incidentu nereaģēja. 16.jūnijā PSRS iesniedza LV sūtnim ultimātu, kurā prasīja:
1) atstādināt valdību, jo tās politika apdraud PSRS drošību;
2) ielaist Lv teritorijā neierobežotu Sarkanās armijas militāro kontingentu.
Lv valsts vadītājs K.Ulmanis vienpersoniski pieņēma lēmumu piekrist padomju prasībām, un 17. jūnijā Lv teritorijā iesoļoja padomju karaspēks, pārkāpjot 1920.g miera līgumu un 1932.g neuzbrukšanas līgumu.
Lv okupāciju koordinēja PSRS vēstniecība Lv un iekšlietu tautas komisariāta operatīvā grupa.Padomju emisārs Lv bija PSRS prokurors Andrejs Višinskis. …
