Vērtējums:
Publicēts: 09.10.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Motivācijas sistēmas novērtējums uzņēmumos un organizācijās', 1.
  • Referāts 'Motivācijas sistēmas novērtējums uzņēmumos un organizācijās', 2.
  • Referāts 'Motivācijas sistēmas novērtējums uzņēmumos un organizācijās', 3.
  • Referāts 'Motivācijas sistēmas novērtējums uzņēmumos un organizācijās', 4.
  • Referāts 'Motivācijas sistēmas novērtējums uzņēmumos un organizācijās', 5.
  • Referāts 'Motivācijas sistēmas novērtējums uzņēmumos un organizācijās', 6.
  • Referāts 'Motivācijas sistēmas novērtējums uzņēmumos un organizācijās', 7.
  • Referāts 'Motivācijas sistēmas novērtējums uzņēmumos un organizācijās', 8.
  • Referāts 'Motivācijas sistēmas novērtējums uzņēmumos un organizācijās', 9.
  • Referāts 'Motivācijas sistēmas novērtējums uzņēmumos un organizācijās', 10.
  • Referāts 'Motivācijas sistēmas novērtējums uzņēmumos un organizācijās', 11.
  • Referāts 'Motivācijas sistēmas novērtējums uzņēmumos un organizācijās', 12.
  • Referāts 'Motivācijas sistēmas novērtējums uzņēmumos un organizācijās', 13.
  • Referāts 'Motivācijas sistēmas novērtējums uzņēmumos un organizācijās', 14.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Motivēšanas jēdziens un modeļi    4
2.  Respondentu skaits, tā analīze    8
3.  Pētījumu rezultātu atspoguļojums    9
  Secinājumi    13
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
1. Izvirzītā hipotēze apstiprinās daļēji, ko var redzēt tālākajos secinājumu punktos.
2. Pēc anketas rezultātiem var secināt, ka darba alga cilvēkiem ir viens no svarīgākajiem, nepieciešamākajiem argumentiem par labu konkrētajam darbam, bet reālajā situācijā lielākā daļa darbinieku nav apmierināti ar esošo darba algu konkrētajā darba vietā, kas ir vērtējams kā vislielākais demotivātors, jo atalgojums ir faktors, kas nodrošina normālu darba vidi.
3. Esošajā situācijā par visapmierinošakājām vajadzībām tiek vērtētas attiecības ar darba kolēģiem, kas apmierina vairāk kā 60% respondentu, un darba apstākļi, kas arī ir higiēnas faktori.
4. Darbinieki sociālās garantijas neuzskata par ļoti vērā ņemamu argumentu pie vēlamās situācijas darba vietā, kas iespējams ir saistīts ar šī brīža ekonomisko situāciju un apzināšanos, ka uzņēmumi taupīšanas nolūkos ir samazinājuši sociālās garantijas, jo, vērtējot esošās darba vietas apstākļus, lielākā daļa respondentu bija neapmierināti ar to nodrošinājumu esošajā darba vietā.
5. Sociālās garantijas vēlamajā situācijā augstākā vietā bija nobriedušākiem cilvēkiem (pēc 25 gadiem), bet jaunākiem cilvēkiem (līdz 25 gadiem) svarīgāks bija izaugsmes un karjeras iespējas.
6. Pēc 3.3.attēla var redzēt, ka Informācijas pieejamība jeb būt lietas kursā par organizācijā notiekošo un Iejūtīga attieksme pret personīgajām problēmām esošajā situācijā tiek novērtēta daudz labāk kā tā būtu vēlama.

Autora komentārsAtvērt
Atlants