Pats dramatiskākais notikums lugā, manuprāt, ir, kad Edvarts aizsūta vecākus dzīvot uz pirtiņu, to raksturo spilgts citāts: “Vai zini, kur ceļš uz pirtiņu? Ja nevari satikt ar saimnieku saimnieka galā, tad palūko, kā sviežas vienam pašam tur!” Lai cik tas nebūtu skumji, taču arī mūsdienās ir bērni, kuri pieaugot, tā vietā, lai pateiktos vecākiem par viņu rūpēm, neliekas par viņiem ne zinis, ievieto aprūpes namos. Protams, vecāki savu īpašumu atstāj bērniem mantojumā, neskatoties uz viņu materiālo stāvokli, taču cer, ka būs aprūpēti, mīlēti un pret viņiem izturēsies ar cieņu. …
