Svecīte pie svecītes, cilvēks pie cilvēka, kopā kā vesela ģimene – katrs par sevi un visi par vienu! Mans Latvijas karoga stāsts ir tas laika posms no manas piedzimšanas līdz šodienai, jo tas ir periods, kas mani reāli ir skāris, par kuru es varu kaut ko pateikt, par kuru man ir mans personīgais viedoklis. Tajā ir arī citu cilvēku atmiņas par laikiem, kas bija... Es varu būt pie Brīvības pieminekļa 18.novembra vakarā, nolikt svecīti un palūkoties visapkārt, bet es nevaru būt viena no tiem cilvēkiem, kam ir reālas atmiņas un personīgi pārdzīvojumi, nevaru būt! Es varu mēģināt salīdzināt un novērtēt to, kas man ir dots šodien un tagad. …
