| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Pilsonība | 4 |
| 2. | Pilsonības jēdziena galvenais saturs | 5 |
| 3. | Latvijas Republikas pilsonības iegūšanas veidi | 7 |
| 3.1. | Latvijas pilsoņa statusa reģistrēšana | 7 |
| 3.2. | Nepilsoņu un bezvalstnieku pēc 1991. gada 21.augusta dzimušo bērnu atzīšana par Latvijas pilsoņiem | 8 |
| 3.3. | Naturalizācija | 9 |
| 3.4. | Uzņemšana pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā | 11 |
| 4. | Citi pilsonības iegūšanas veidi | 12 |
| 4.2. | Transverts | 12 |
| 4.3. | Pilsonības atjaunošana | 13 |
| 5. | Atvieglojumi | 13 |
| 6. | Sabiedrības informēšanas aktivitātes | 14 |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 16 |
6. Sabiedrības informēšanas aktivitātes
PMLP (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes) ietvaros esošajā Naturalizācijas pārvaldē darbojas informatīvais tālrunis un interneta mājas lapa, regulāri tiek rīkotas atvērto durvju dienas pārvaldes nodaļās, kur pilsonības pretendentiem ir iespēja veikt arī naturalizācijas pārbaužu testu simulāciju. Lai analizētu savas mērķauditorijas vēlmes un pilnveidotu darba virzienus, pārvalde iespēju robežās veic savas mērķauditorijas izpēti. Meklējot jaunas dialoga veicināšanas iespējas, Naturalizācijas pārvalde rīko informācijas dienas uzņēmumos ar lielu nepilsoņu īpatsvaru, tiekas ar mazākumtautību kultūras biedrību pārstāvjiem, organizē dažādus pasākumus izglītības iestāžu audzēkņiem u.tml. Kopš savas darbības sākuma Naturalizācijas pārvalde ar starptautisko organizāciju un ārvalstu institūciju atbalstu organizējusi arī informatīvas un sabiedrību izglītojošas kampaņas. Sabiedrības informēšanas pasākumi iespēju robežās turpinās arī finanšu krīzes laikā.
2008. gadā ar EDSO (Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju) Augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Knuta Vollebeka atbalstu Latvijā notika pirmā Baltijas valstu pilsonības jautājumu konference ar Ziemeļvalstu ekspertu piedalīšanos.
Vairākkārtīgi valsts amatpersonas, tai skaitā Valsts prezidents, ministru prezidents un ministri, ir izteikušas publiskus paziņojumus, kas mudina nepilsoņus naturalizēties.
Latvija ir īstenojusi dažādu starptautisko organizāciju un to pārstāvju rekomendācijas pilsonības jomā. Šīs organizācijas ir atzinušas, ka Latvijas pilsonības likumdošana atbilst vispārējiem demokrātijas un cilvēktiesību principiem.
…
Pilsonība ir noturīga politiski tiesiska saikne starp valsti un atsevišķu indivīdu, juridiskais apliecinājums personas piederībai pie valsts. Pilsonības institūts pastāv, kopš radušās valstis. Tas bija izveidots jau Atēnās un Senajā Romā. Ar terminu "pilsoņi" apzīmē personu kategoriju, kam ar šo valsti ir likumā noteiktas savstarpējās tiesības un pienākumi. Tātad šīs personas pilnā mērā bauda visas pilsoniskās, ekonomiskās un politiskās tiesības un tām jāpilda valsts likumos paredzētie pienākumi. Agrāk tika lietots arī termins "pavalstnieki". Mūsdienās to izmanto vienīgi monarhistiskajās valstīs. Šis termins ticis lietots arī Latvijā, kad 1919.gada 23.augustā Tautas padome pieņēma "Likumu par Latvijas pavalstniecību". Šis likums tika apstiprināts vēl pirms Satversmes pieņemšanas un Saeimas ievēlēšanas, jo topošajai neatkarīgajai valstij bija ļoti svarīgi noteikt personu loku, kas piedalītos valsts politikas veidošanā.
