Pagājušā bioloģijas stunda notika visai neparastā veidā, tā nenotika skolā, tā nenotika Bioloģijas kabinetā, bet brīvā dabā – Ķemeru nacionālajā parkā, Ķemeru tīrelī. Purvi aizņem ~24% no visas Ķemeru Nacionālā parka teritorijas. Šāds mācīšanās veids man patīk, jo nav jāpavada laiks kabinetā, bet brīvā dabā. Arī ar laikapstākļiem mums bija paveicies, jo nelija lietus, bet spīdēja saule un bija silts laiks.
Pat Ķemeru purva taka radusies 2000.gadā, kuru uzcēla par kādas Lielbritānijas kundzes ziedojumiem. Pats tīrelis aizņem 600 hektāru, tas ir augstais jeb sūnu purvs, tas ir aizsargājams biotops gan Latvijas, gan Eiropas mērogā. Aptuveni divu stundu laikā mēs izstaigājām, visu tīreli, redzējām daudz dažādus akačus, sūnas, pat sēnes, kā arī daudzus ezerus. Laipu - kopā ar mums - notur tikai mitrā, biezā un mīkstā sūnu kārta. Un mēs taču nebijām nekādi vieglie, iedomājaties, kāds svars ir jāiztur sūnām? Šajā purvā biju otro reizi, bet man viss, ko stāstīja gide, bija nedzirdēts!…
