Fotometrija

1.Fotometrija ir optikas nodaļa, kurā aplūko optiskā starojuma (infrasarkanā starojuma, gaismas, ultravioletā starojuma) raksturlielumus izstarošanas, absorbcijas un šī starojuma izplatīšanās procesos. Fotometrija ietver ietver gan fotometrisko lielumu mērīšanas eksperimentālās metodes, gan arī teorētiskās atziņas un aprēķinu metodes, kas pamatojas uz šiem lielumiem.

2.Gaismas plūsma Φ raksturo redzamās gaismas enerģiju, kas izplūst caur kādu virsmu laika vienībā.

3.Gaismas stiprums I raksturo gaismas avota izstarotās gaismas plūsma atkarību no starojuma virziena un to mēra ar gaismas plūsmas Φ attiecību pret telpas leņķi Ω, kurā šī plūsma izplatās.

4.Par telpisko leņķi Ω sauc telpas apgabalu, ko ierobežo koniska virsma un to mēra ar laukuma S attiecību pret lodes rādiusa r kvadrātu.
Telpiskā leņķa vienība ir steradiāns (sr) – vienu steradiānu liels telpas leņķis izdala no lodes virsmas laukumu, kas vienāds ar lodes rādiusa kvadrātu.

5.Telpiskais leņķis ap punktveida gaismas avotu ir 4π steradiāni

6.Gaismas stiprumu mēra kandelos (cd) [I] = 1 cd
Gaismas plūsmu mēra lūmenos – viens lūmens ir gaismas plūsma, ko vienu steradiānu telpiskajā leņķī izstaro punktveida gaismas avots, kura gaismas stiprums ir viena kandela.

7.Gaismas stipruma vienība izraudzīta par pamatvienību tādēļ, ka tieši gaismas stipruma mērīšanai vieglāk izveidot etalonu. Ar etalonu graduē īpašas kvēldiega etalonspuldzes, pēc kurām iespējams noteikt dažādu gaismas avotu stiprumus.

8.Par punktveida gaismas avotu sauc tādu gaismas avotu, kas izstaro gaismu visos virzienos vienādi.

9. Cilvēka acs ir ļoti jūtīga pret gaismas stariem, taču tā nav vienādi jūtīga pret dažāda viļņa garuma starojumu.…