Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.01.2017.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 17 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Nukleoproteīdi', 1.
  • Referāts 'Nukleoproteīdi', 2.
  • Referāts 'Nukleoproteīdi', 3.
  • Referāts 'Nukleoproteīdi', 4.
  • Referāts 'Nukleoproteīdi', 5.
  • Referāts 'Nukleoproteīdi', 6.
  • Referāts 'Nukleoproteīdi', 7.
  • Referāts 'Nukleoproteīdi', 8.
  • Referāts 'Nukleoproteīdi', 9.
  • Referāts 'Nukleoproteīdi', 10.
  • Referāts 'Nukleoproteīdi', 11.
  • Referāts 'Nukleoproteīdi', 12.
  • Referāts 'Nukleoproteīdi', 13.
  • Referāts 'Nukleoproteīdi', 14.
  • Referāts 'Nukleoproteīdi', 15.
  • Referāts 'Nukleoproteīdi', 16.
  • Referāts 'Nukleoproteīdi', 17.
  • Referāts 'Nukleoproteīdi', 18.
  • Referāts 'Nukleoproteīdi', 19.
  • Referāts 'Nukleoproteīdi', 20.
  • Referāts 'Nukleoproteīdi', 21.
  • Referāts 'Nukleoproteīdi', 22.
  • Referāts 'Nukleoproteīdi', 23.
  • Referāts 'Nukleoproteīdi', 24.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Galvenā daļa    4
1.  Olbaltumvielas    4
1.1.  Vienkāršās olbaltumvielas    5
1.2.  Saliktās olbaltumvielas    6
2.  Nukleoproteīdi    7
2.1.  Nukleoīdi    7
2.2.  Nukleīnskābes    8
2.3.  Dezoksiribonukleīnskābe    9
2.4.  Ribonukleīnskābe    11
2.5.  DNS un RNS atšķirības    12
3.  Slimības    13
3.1.  Ar DNS saistītās slimības    13
3.1.1.  Prader-Willi sindroms    13
3.1.2.  Tērnera sindroms    14
3.2.  Ar RNS saistītās slimības    15
3.2.1.  Vīrushepatīts B    15
3.2.2.  Cilvēka herpesvīruss-8 (HHV-8)    16
  Secinājumi    17
  Izmantotās literatūras saraksts    18
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
1. Olbaltumviela ietilpst visu dzīvo organismu šūnās un audos kā citoplazmas un kodola galvenā sastāvdaļa;
2. Svarīgākās vienkāršās olbaltumvielas jeb proteīni ir albumīni un globulīni;
3. Saliktās olbaltumvielas atkarībā no prostātiskās grupas iedalās vairākās apakšgrupās: nukleoproteīdos, hromoproteīdos; glikoproteīdos; fosfoproteīdos; lipoproteīdos;
4. Nukleoproteīdi sastāv no vienkāršām olbaltumvielām un nukleīnskābēm;
5. Nukleotīdu hidrolīzē izveidojas fosforskābe, ogļhidrāti, riboze vai dezoksiriboze un slāpekli saturošas purīna vai pirimidīna bāzes;
6. Nukleīnskābes ir dabiski polimēri, kas sastāv no liela skaita nukleotīdiem;
7. Divi pazīstamākie nukleīnskābju tipi, kas atšķiras ar pentozes struktūru: DNS un RNS;;
8. DNS molekula ir samērā stabila, bet pēc nukleotīdu sastāva ir katrai sugai specifiska;
9. DNS ir ģenētiskās informācijas nesēji šūnā;
10. RNS molekulu galvenā funkcija ir ģenētiskās informācijas realizēšana;

Autora komentārsAtvērt
Atlants