Kolektīvā uzvedība

Nobeigums.
Kolektīvā uzvedība cilvēkiem ir iespaidojama, to ietekmē gan ārējie, gan iekšējie faktori. Cilvēki dažkārt pat neapzinās, ka ir kādā noteiktā grupā, kurai pieder un, patiesībā, pat pieņem tā kopuma likumus, ievēro tos.
Cilvēki var ietekmēt viens otru būdami grupas biedri, kā arī kādas citas grupas locekļi.
Cilvēki pieder pie grupām, jo kāda vispārpieņemtā uzvedība (neatšķirties no apkārtējiem) liek justies kā sbiedrības daļai, kas kaut ko izlemj, un tā arī ir. Ar savu klātbūtni visi viens otru ietekmē un rada situāciju, kad darot kaut ko savādāk vai nedarot neko, Tu atšķiries un tas liek justies neērti. Lielāko ties, cilvēki pakļaujas arī bara instinktam. Tie centīsies tikt kolektīvā, kurā ir pārākums pār kādu citu.
Kritiskās situācijās, kad cilvēks ir pārņemts ar emocijām un nespēj loģiski domāt vai pieņemt kādu svarīgu lēmumu, tas meklēs savā kolektīvā sev tuvāko. Iespējams, prasīs padomu, iespējams, vienkārši, rīkosies tāpāt kā otrs, jo uzskatīs, ka arī pats to būtu darījis, ja šobrīd nebūtu sev sarežģītā vai komplicētā situācijā. Visbiežāk šādas situācijas ir vērojamas masu (kolektīvajā) uzvedībā.
Cilvēki bieži pakļaujas, paši veido, „padod” tālāk baumas. Tās saglabājās gadiem ejot un pieņem apkārtējās situācijas. Tās iet līdzi laikam.
…