Jau dzejoļu krājuma nosaukums, cilvēkam liek gar acīm redzēt zibens šautru. Tomēr šis vārdu savienojums viens otru līdzsvaro, un ar pareizrakstību mēs saprotam kaut ko mierīgu, pareizu un visiem pieņemamu. Ojāra Vācieša dzejoļi nebija visiem pieņemami. Tas bija 1980. Gads, kad izdevniecība „Liesma” iespieda šo krājumu. Protams, tas nevarēja palikt Padomju Savienības cenzūras neskarts. Viennozīmīgi, jau pēc nosaukuma varam noprast par autora lielo tieksmi uz brīvību, būt tikpat brīvam kā zibenim, tomēr Vācietis to spēj ierobežot visiem pieņemamās normās, lai šie vēstījumi netiktu vienkārši iznīcināti. Dzejoļos ir daudz simbolu, kurus saprast var tikai tad, kad iedziļinās tā laika valdošajā noskaņā.…
