Zelts sadzīvē izmanto diezgan maz. Tas ir arī visdārgākais no dabas izrakteņiem, jo tas atrodams ļoti mazā daudzumā, salīdzinot piemēram ar varu, jo ķīmijā zelts tiek iedalīts pie varu apakšgrupas, kopā ar diviem radniecīgiem metāliem, sudrabu un varu. Pie tam zelts ir palicis arvien dārgāks līdz sasniedzis nopietnu dārgakmeņa statusu. Tātad kāpēc zelts ķīmijā tiek skaitīts radnieciski ar varu un sudrabu? Zelts pēc savas ķīmiskās uzbūves un izcelsmes ir identiski saistīts ar elektronu skaitu ārējā čaulā, tas visiem trim elementiem ir viens. Taču priekšpēdējā visiem ir 18 e- un visi ir d elementi, saucamie dekādu priekšpēdējie locekļi. Zelts pieder pie mazaktīviem metāliem, tie slikti oksidējās un to joni viegli reducējas. Oksidēšanās – reducēšanās spēja zeltam ir +3 un +1. …
