-
Rainis. Bērnības un skolas gadi
Izmantojot visas iespējas apmeklēt pilsētas bagātās bibliotēkas, tāpat muzejus un izstādes, dzejnieks apzināti veido sevi par tautas lietas aizstāvi. Šeit notiek dziļa dzejnieka idejiskā attīstība, viņa radošās personības veidošanās. Studijas Pēterburgas universitātē palīdzēja viņam kļūt par enciklopēdiski izglītotu personību, intelektuāli, visprogresīvāko uzskatu paudēju.
Šajā laikā viņš sacer vairākus desmitus dzejoļu, no kuriem, līdz ar ģimnāzijā uzskatītajiem, vēlāk izveidojas krājums „Rīta dziesmas”. Pēterburgā sākas Raiņa publicista darbība – ar starptautiskajiem apskatiem, „vēstulēm” par vietējās latviešu sabiedrības kultūras dzīvi jaundibinātajā „Dienas lapā”. Vasaras brīvlaikā dzejnieks apceļo Višķu pagastu, pierakstīdams kāzu apdziedāšanās dziesmas E. Voltera krājumam par Vitebskas guberņas latviešu etnogrāfijas problēmām. Kopā ar draugiem viņš sastāda tautas grāmatu krāšanas programmu, ko nopublicē „Dienas lapā”.
Raiņa studiju pēdējā posmā īpaša uzmanība tiek pievērsta satīriskajam dzejoļu krājumam „ar pozicionālu un demokrātisku virzienu” – „Mazajam Dunduriem” (1888), pie kura strādā kopā ar Stučku.
1888. gada maijā Rainis pabeidz universitāti un gatavojas darbam Lietuvā.
…
Izglītību Rainis turpina iegūt Rīgas pilsētas ģimnāzijā, klasiskajā nodaļā. Dzīvo pansijā pie B. Dīriķa, „Baltijas vēstneša” izdevēja. Te rodas iespēja izmantot Dīriķa personisko bibliotēka. Var apgūt jaunāko latviešu daiļliteratūru. Tur Jānis izlasījis visu latviešu literatūru, tikai ne „Bālās grēfienes”. Interesi saista arī J Češihina „Baltijas vēstures hronikas” un K. Valdemāra „Ceļotāja vēstules”. Visus mācību gadus Rainis turpina nodarboties ar latviešu folkloras, etnogrāfijas, mitoloģiju studijām. Mācību laikā Rainis sāk tulkot A. Puškina darbus, atzīmē ieceres un saraksta prozas fragmentus „Imanta”. Kā pats Rainis saka: „Man tautas gara mantas ir tik tuvas un pazīstamas kā tādas lietas, kas man pieder no bērnības un jaunības. Folkloras studijas, kas man sākās ar Dīriķa skapi, iet cauri visai jaunībai, cauri augstskolai un vēlāk visu laiku.” Jauneklis vēro laikraksta izdošanas tehniku, kas vēlāk noder redaktora gados. Rainis iepazīstas ar Bībeles saturu, kuru uztver kā mītu un leģendu kopojumu. Kaut arī audzis tradicionālā dievbijības atmosfērā, līdz ar sistemātisku izglītību sāk izprast dabas likumu noteicošo nozīmi Visuma izzināšanā. Rainis: „... apmēram 15 gadu vecumā, es izlasīju Bībeli cauri, pārdzīvoju reliģisku krīzi un kopš tā laika kļuvu ateists.”
