Matemātika – radusies Senajā Grieķijā. Matemātika ir mācība par skaitļiem, formām un lielumiem. Zinātne, kas, pētīdama aksiomu kopu loģiskās sekas, izzina pasaulē reāli pastāvošās vai iespējamās kvantitatīvās attieksmes un telpiskās formas. Mēdz izšķirt elementāro matemātiku (aritmētiku, algebru, ģeometriju, trigonometriju) un augstāko matemātiku (lineāro algebru, analītisko ģeometriju, integrālrēķinus u. c.).
Senajos laikos pēc tās radās vajadzība, jo bija nepieciešams nomērīt laukus, lai ierēdņi, varētu aprēķināt pārtikas un citu materiālu krājumus. Arī tirgotājiem tā bija nepieciešama, lai saskaitītu, nosvērtu, nomērītu un aprēķinātu preces cenu.
Algebra – attīstījusies reizē ar rakstību Ēģiptē un Divupē. Tā ir matemātikas valodas veids, kurā problēmas var risināt, lietojot simbolus, nevis variējot nezināmus skaitļus. …
