Vērtējums:
Publicēts: 05.01.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Itālija', 1.
  • Referāts 'Itālija', 2.
  • Referāts 'Itālija', 3.
  • Referāts 'Itālija', 4.
  • Referāts 'Itālija', 5.
  • Referāts 'Itālija', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Itālija (Italia), Itālijas republika (La Republica Italiana) valsts Eiropas dienvidu daļā. Robežojas ar Šveici, Franciju, Austriju; austrumos – Adrijas un Jonijas jūra, rietumos – Tirēnu un Ligūrijas jūra. Krasta līnija ir 7,4 tūkstoši kilometru. Itālijai pieder Sicīlija, Toskānas arhipelāgs, Lipāru, Egadu, Poncas salas un vēl daudz sīkas salas. Itālijas teritorijā atrodas divas pundurvalstis – anklāvi – Sanmarīno, Vatikāns, kurām ar Itāliju ir daudz vairāk kopīgais nekā atšķirīgais.

Daba.
Itālijas ziemeļu daļa atrodas mērenās joslas mežu zonā. Dienvidu daļa – subtropu joslā. Krasta līnija maz izrobota. Lielākie līči ir: Dženovas, Venēcijas, Taranto, Neapoles. Četras piektdaļas no Itālijas teritorijas aizņem kalni. Augstākās virsotnes ir Bernīna Ziemeļdaļā atrodas Dienvidalpi (uz robežas ar Franciju un Šveici atrodas augstākā virsotne - Monblāns 4807 metri virs jūras līmeņa)
Uz dienvidiem no Alpiem atrodas Padānas līdzenums. Apenīnu pussalu ziemeļu – dienvidu virzienā šķērso vidēji augstu kalnu sistēma – Apenīni. Vidusdaļā un dienviddaļā bieži ir stipras zemestrīces, vulkānu izvirdumi.
Itālijā iegūst daudz dažādus derīgos izrakteņus: svina un cinka rūdas, boksītus, sēru, pirītu, dzīvsudraba rūdas, fluorītu; būvmateriālu izejvielas: marmoru, ģipšakmeni, vulkānisko tufu, merģeli, nedaudz arī dzelzs rūdas, naftu, dabasgāzi un citus.
Itālijā ir lieli hidroenerģētiskie resursi. Minerālūdeņu un karstie avoti, kas galvenokārt atrodas Romas apkārtnē un Venēcijas Alpos.

Autora komentārsAtvērt
Atlants