Ne tikai sabiedrības nevienlīdzība 18.gadsimtā radīja problēmas Francijā. Pie varas bija nākusi neprasmīga valdība. Katrā provincē bija savi noteikti nodokļi kā arī likumi, kas bija jāievēro, savukārt, tas radīja likuma pārkāpumus.
Arī karalis Luijs XVI, kas tronī kāpa 1774. Gada ļoti maz izdarīja, lai uzlabotu Francijas valsts pārvaldi. Parādi bija viena no Francijas smagākajām problēmām. 18.gs Francijas valdība bija ļoti tuvu bankrotam. Kad 1715.gadā nomira Luijs XIV tas valstij atstāja milzīgus parādus – valsts kases bija tukšas. Sākās kari par varu un arī tas vēl vairāk patukšoja valsts kasi.
Francijas valdībai nebija naudas, taču to nevarēja teikt par dižciltīgiem kā arī par garīdzniecību. Arī karalim nebija tādu tiesību, kā uzlikt dižciltīgajiem nodokļus.
Valdība nespēja glābt valsti no smagās krīzes, kā arī sākusies šķelšanās valdošās šķiras vidū iezīmēja sabiedrības augtāko slāņu krīzi. Bezdarbs un bads palielināja Francijas iedzīvotāju plašo masu pastāvīgās ciešanas. Tā arī pastiprinājās masu aktivitāte, sākās finansu krīze, kas izraisīja 1789.gadā franču revolūciju.
Bastīlijas ieņemšana ir notikums, kas simbolizēja Francijas revolūciju. 14.jūlijs jeb Bastīlijas diena ir nozīmīgākie nacionālie svētki Francijā.
…
