Kants uzskatīja, ka katrā no mums ir labais un ļaunais, bet to līdzsvaro pienākuma apziņa un centieni pilnveidoties. Darbā „Vispārējās vēstures ideja” (1784) Kants ļoti augstu vērtē cilvēka pienākuma sajūru kā virzītājspēku no rupjības uz kultūru. Kanta lielākais nopelns kultūras vēsturē – teorija par to, ka cilvēks ar prāta palīdzību, ar sava „es” apzināšanos izzina pasauli un „lietas pašas par sevi” un caur zīmju un simbolu sistēmu pats veido šo pasauli. [2]
Es uzskatu, ka „Enciklopēdija”, kā arī daudzo filozofu izteiktās atziņas vēl vairāk raisīja cilvēku prātus uz domām par pasauli un katra cilvēka vietu tajā. Šajā laikā notika tik daudz kā un varēja domāt par tik daudzām lietām, ka ikviens varēja atrast kaut ko, ar ko nodarbināt savu prātu.
Nobeigums
Kā jau iepriekš minēju, 18.gadsimts ir saprāta gadsimts, tāpēc nemaz nav jābrīnās par to, ka gandrīz viss, kas šajā laikā notika, virzīja cilvēka prātu uz attīstību – gan tas, ka cilvēkiem kļuva daudz ērtāk un vieglāk komunicēt savā starpā, aī zinātņu attīstība, kā arī filozofu paustās domas un atziņas. Tas viss apstiprina to, ka gandrīz visas lietas tajā laikā virzīja cilvēka prātu uz progresu.
…
