Ēģiptiešu dzīvē reliģijā ieņēma svarīgu lomu. Tas attiecās ne tikai uz vienkāršās tautas ikdienas dzīvi, bet arī uz literatūru, mākslu, arhitektūru un pat uz politiku.
Ēģiptiešiem bija vairāk kā 2000 dievu, tādēļ paši priesteri nezināja visus no galvas, katrai pilsētai bija savi galvenie vietējie dievi, bet bija arī galvenais valsts dievs, sākumā Ozīriss, vēlāk Amons-Ra (saules dievs un visu faraonu tēvs).
14.gs.p.m.ē. Atona godināšanu likvidēja (pēc faraona Ehnatona jeb Amenhotepa IV reliģijas reformām, kad viņš ieviesa vienīgo dievu visā Ēģiptē – Atonu).
Galvenie dievi bija:
Anubiss – mirušo aizgādnis.
Amons – pasaules radītājs.
Atons – saules ripas dievs.
Basta – mājas, saimniecības miera un labklājības dieviete.
Bess – parasts mājas dievs, kas saistījās ar dzīrēm, jautrību.
Gebs – zemes dievs.
Hepri – viens no saules dievu veidiem.
Honss – viens no mēness dieviem, Amona un Mutas dēls.
Hē – “miljonu gadu dievs” ilga mūža dievs.
Hnums – veiksmes dievs, auglības, radošo spēku dievs.
Hēbs – zemes dievs.
Hors – Ra dēls, saules dievs, katrs faraons bija Hors, kamēr dzīvoja.
Hapi – Nīlas upes dievs.
Hatora – mīlestības, deju, debesu un auglības dieviete, Hora sieva.
Izīda – gimenes aizgādne, Ozīrisa māsa, sieva, Hora māte.
Ptahs – mākslas un amatu dievs.
Maat – taisnīguma dieviete.
Muta – debesu dieviete.
Monts – (Dienvidu Ivni) karavīru aizgādnis.
Nuta – debesu dieviete, saules dieva māte.
Neftīda – pazemes dieviete.…
