Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.03.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Tiesiskā kultūra', 1.
  • Referāts 'Tiesiskā kultūra', 2.
  • Referāts 'Tiesiskā kultūra', 3.
  • Referāts 'Tiesiskā kultūra', 4.
  • Referāts 'Tiesiskā kultūra', 5.
  • Referāts 'Tiesiskā kultūra', 6.
  • Referāts 'Tiesiskā kultūra', 7.
  • Referāts 'Tiesiskā kultūra', 8.
  • Referāts 'Tiesiskā kultūra', 9.
  • Referāts 'Tiesiskā kultūra', 10.
  • Referāts 'Tiesiskā kultūra', 11.
Darba fragmentsAizvērt

Tiesiskā kultūra ir sabiedrības tiesiskās dzīves kvalitatīvs stāvoklis, ko nosaka sabiedrības sociālā, garīgā, politiskā un ekonomiskā iekārta un kas izpaužas tiesiskās apziņas, tiesību normatīvo aktu un tiesiskās darbības attīstības līmenī un iedzīvotāju tiesiskās apziņas attīstības līmenī, kā arī, cik lielā mērā valsts un pilsoniskā sabiedrība garantē cilvēka tiesības un brīvības. N.N. Voplenko uzskata, ka valsts tiesiskās kultūras stāvoklis ir tās tiesiskās sistēmas brieduma rādītājs, atspoguļo sasniegto progresīvi – tiesisko attīstības līmeni. Pastāv dažas zinātniskas pieejas tiesiskās kultūras definēšanā, t.i. antropoloģiskā, sociālā un filozofiskā.

Kultūra

Kultūra, socioloģijā un antropoloģijā, ir kādas sabiedrības vai cilvēku grupas dzīvesveids, kas aptver ne vien tēlotājmākslu, mūziku un literatūru, bet arī domāšanas īpatnības, uzskatus, uzvedību, paražas, tradīcijas, rituālus, apģērbu un valodu.
Kultūras jēdzienu ir grūti precīzi definēt, jo dažādās intelektuālajās disciplīnās tas visai stipri atšķiras. Vārdu kultūra kā terminu vissenāk izmanto sociālās zinātnes, kas ar to apzīmē visu noteiktas sabiedrības dzīvesveidu-gan materiālo, gan garīgo. Parasti ar vārdu kultūra apzīmē arī mākslu un vispār intelektuālo darbību, piemēram, par kultūras cilvēku dēvē tādu indivīdu, kas tiecas pilnveidoties, gremdēdamies mākslā un apcerēdams intelektuālus jautājumus. Sociālo zinātņu valodā vārds kultūra ieviesās jau 19. gs. Liela rezonanse šajā ziņā bija angļu kultūrantropologa E.Berneta Tailora pētījumiem. Savā darbā “Pirmatnējā kultūra” viņš kultūru definēja kā “sarežģīto veselumu, kurā ietilpst zināšanas, uzskati, māksla, morāle, likumi, paražas un visas citas spējas un ieradumi, ko cilvēks iemanto kā sabiedrības loceklis”. Sākumā etnologi un antropologi aplūkoja nerietumnieciskās kultūras- daļēji aiz vēlmes pierādīt, ka tās ir mazvērtīgas, lai gan līdztekus tam zinātnieki par jaunu atklāja un augstu novērtēja viņu pašu zemju folkloru un senās ieražas. Kopš tā laika terminu kultūra pārsvarā lieto kā neitrālāku jēgu. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants