19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Latvijas lauku podnieku darinājumu rotājumus var iedalīt četrās lielās grupās:
1.rotājumi ar angobu (balto vai krāsaino mālu šķīdinājumu, ar ko pārklāj darinājumu un aizsedz tā pamatkrāsu),
2.iekasītais jeb iegravētais rotājums,
3.plastiskie rotājumi,
4.glazūra, ko nereti izmanto kā darinājumu vienīgo dekoratīvo elementu.
Viena no visām Latvijas lauku podniecībās plaši izplatītajiem darinājumu rotāšanas veidiem ir izrakstīšana ar angobu jeb balto mālu. Latgales podnieki to sauc par “glinku”, kurzemes podnieki par “veistonu”, vidzemes podnieki par “veistonu” un “baltmālu”. 11
Angobas zīmējumu veidošanas galvenais rīks 19. gs. pēdējā ceturksnī un 20. gs. sākumā bija rags. To plaši lietoja Latgales un Vidzemes podnieki (Vidzemā podnieki Zaķis Augstroze, Jūlijs Ozols (1865 – 1954) Svētciemā, Kermanis Paegle Staicelē, viņa tēvs Ainažos, Lejasciema podnieki – Jēkabs Ābas (1844 – 1938), Gustavs Ozoliņš (1866 – 1950), Kārlis Mazkalniņš (1872 – 1926). Var pat teikt, ka rags Vidzemes podniekiem bija pats galvenais trauku izrotāšanas rīks. Raga lietošana strauji samazinājāspēc 1920. gadam. Šodien to lieto vairs, tikai atsevišķi podnieki, piemēram, Kermanis Paegle Staicelē.
Ne mazāk svarīgu vietu Latgalē un Vidzemē zīmējumiem ar angobu ieņēma Kurzemes podniecībās. Te traukus izrakstīja ar māla kanniņu. kanniņa bija no māla izgatavots rokā ērti saturams trauciņš. Tā vienā galā vai malā bija sašaurināts “snīpītis” ar caurumainu vidu. Caurumiņā iesprauda spalvas kātu. Trauciņa sānā vai apakšpusē, atkarībā no snīpīša atrašanās vietas, bija caurums baltā māla ieliešanai.…
