Pirmā Ārijas Elksnes publikācija ir viencēliens «Pārsteigums» (1956), bet turpmāk viņa pievēršas tikai dzejai un tulkošanai. Dzejnieces ienākšana literatūrā saistās ar latviešu intīmās lirikas jaunu uzplaukumu. Ārijas Elksnes dzeja attīstījusies vienmērīgi, bez īpašiem lūzumiem. Cilvēka jūtu dzīves tēlojums kļūst par viņas daiļrades pamatprincipu. Galvenie motīvi viņas dzejā:
cilvēks kā emocionāla, domājoša, darbīga būtne dzīves vidū, zeme kā dzimtenes, dzīvības, latviskā simbols,
kritika, pašanalīze, nemiers ar sevi,
ideāla un īstenības nesaskaņas traģiskums,
nesavtīgas mīlestības cildinājums, …
