Bieži nākas piedzīvot neveiksmīgu darbu grupās: dalībnieki izturas negribīgi vai pat izrāda pretestību, process notiek gausi, un rezultātu nav. Kā likums, tas notiek tāpēc, ka vadītāja ievads un norādes darbam grupās nav bijušas pietiekami skaidras. Vadītājam jāapzinās, ka grupās, kurās dalībnieki vēl nav saliedēti, aicinājums strādāt grupās ir saistīts ar līdzīgām dalībnieku izjūtām kā sākuma situācijā. Dalībnieki jau ir atraduši savu vietu līdzšinējā grupā, iekārtojušies, ir izveidojies kontakts ar kaimiņiem. Aicinājums strādāt grupās var sagraut šo drošības sajūtu: nāk prātā, ka nevarēs vairs tikai klausīties, bet būs arī jāstrādā. Sarežģījumus var veidot arī tas, ka nav zināms, ar ko nāksies strādāt kopā (“vai tik manā grupā nebūs cilvēks, ar kuru nav vēlēšanās kontaktēties”), parādās šaubas, vai varēs veiksmīgi sadarboties ar pārējiem grupas locekļiem un vai izdosies atrast savu vietu jaunajā grupā. Uzskatu, ka šī nedrošības sajūta var pārvērsties bailēs, bet tās savukārt – pretestībā. Lai izvairītos no šādas situācijas, vadītājam ir jāizstaro drošība un pārliecība par veicamo uzdevumu. …
