2000.gada Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ekspertu ziņojumā “Tautas izglītības politikas analīze- Latvijā 5.nodaļas “Pieejamība un vienlīdzība visiem bērniem Latvijā” apakšnodaļā “Bērni ar īpašām vajadzībām: izglītība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Latvijā (297.p) , par šīs jomas politiku Latvijā ir teikts, ka īpašo vajadzību kategorijā ietilpst ne tikai bērni ar fizisku vai garīgu atpalicību, bet arī bērni ar attīstības, uzvedības vai nopietnām sociālajām problēmām.”.
Speciālā pedagoģija Latvijā tagad ir vērsta vispirms uz diagnosticēšanu un pēc tam uz “defektu” koriģēšanu vai kompensēšanu (1,13).
Logopēdija ir zinātne par valodas traucējumiem, to rašanās cēloņiem un defektu novēršanu ar speciāliem apmācības un audzināšanas līdzekļiem.
Logopēdijas uzdevumi ir cieši saistīti galveno likumsakarību izpēti speciālajā apmācībā un audzināšanā ar valodas attīstības novirzēm:
runas defektu simptomātikas un izplatības analīzi pirmskolas un skolas vecumā;
valodas nepilnības ietekmi uz bērna intelekta attīstību;
zinātniski pamatotu metožu izstrādi valodas defektu novēršanā;
logopēdiskās palīdzības organizēšanu ( 2,4).
Pie skolotāja logopēda bērni nokļūst ar nepareizi fonemātiskiem sakariem galvas smadzenēs, funkcionāliem mēles un lūpu kustību traucējumiem, dzirdes trūkumu, psihes nepilnībām. Logopēdam diemžēl jācīnās ar sekām, jālabo trūkumi, jāpārveido nepareizi priekšstati.…
