Vizma Belševica savā dzejoļu krājumā „Gadu gredzeni” runā par daudziem sabiedrībā zināmiem elementiem. Dzejniece lasītājiem liek domāt gan par mīlestību, gan par cilvēku savstarpējām attiecībām, par to, cik svarīgi ir būt pašam un nepakļauties apkārtējo ietekmei tik lielā mērā, lai tiktu izmainīts. Nereti tiek pieminēta arī tēma par Dievu, par ko, šķiet, autore izsakās diezgan skeptiski. Šādu attieksmi pret garīgo varu Vizma Belševica pauž dzejolī „Viduslaiku motīvs: inkvizīcija”, kā arī darbā „Bībeles motīvs: Ādams un Ieva”. Ar pēdējo no minētajiem dzejoļiem rakstniece liek aizdomāties arī par to, cik dažādi ir cilvēku raksturi, ko katrs uzskata par dzīves vērtībām. Šo dzejoļu motīvu, tēmu par cilvēku raksturu un temperamentu dažādību, Vizma Belševica izmanto ļoti daudzās rindās: „Vilks skatās uz mežu, lai kā viņu baro, / Un saglabā mežoņa muguru stīvu. (..) Vien suņi caur žvadzoņu saimniekus klausās, / Vien suņi lien nolaizīt sitēja roku.”…
