-
Dzīvnieki latviešu tautasdziesmās un pasakās
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | ||
| Galvenā daļa | ||
| lapsa | ||
| vilks | ||
| zaķis | ||
| lācis | ||
| briedis | ||
| ezis | ||
| Nobeigums | ||
| Izmantotās literatūras saraksts | ||
| Secinājums |
Par lapsu.
Lapsa-Rudās lapsas ir lielākās no lapsu ģints. To ķermenis ir slaids (garums 46 – 80 cm), kājas proporcionāli īsas. Kažoks lapsai ir biezs, ar attīstītiem akotmatiem un blīvu pavilnu. Mugura, sāni un aste ir gaiši ruda līdz intensīvi sarkanbrūnai. Pakakle, krūtis, arī astes gals ir balts, vēders pelēki balts (reizēm ar melnu joslu). Lapsai ir melnas kājas līdz lecamajām locītavām un melna ausu mugurpuse. Lapsas pēdas ir līdzīgas neliela suņa pēdām, un to nospiedumi veido taisnu līniju. Ekskrementi parasti spirīski savērpti (gar. apm. 10 cm), ar vienu stipri nosmaiļotu galu. Lapsas pieder pie tās pašas dzimtas, kā vilki. Lapsas ir vismazākās suņu dzimtā, un tām ir atšķirīga galvas forma - neliela un plakana. Tām ir tumšāku spalvu trīsstūris starp acīm. Un ļoti bieži astes gals ir citā krāsā, nekā pārējais ķermeņa apspalvojums. Visām lapsām ir apmēram vienādas ķermeņa formas; pagarināts ķermenis un galva ar smailu, smalku purniņu. …
Latviešu tautas dziesmās un pasakās visbiežāk ir atainoti: dzīvnieki, putni, cilvēki un dabas parādības. Visbiežāk ir sastopami: lapsas, vilki, zaķi, lāči, brieži, eži un citi dzīvnieki. Man patīk dzīvnieki. Dzīvnieki ir mani labākie draugi un tāpēc es rakstīšu par tiem. No kurienes mums suņi, kaķi, peles? Kāpēc zaķim garas ausis, vilkam stīva mugura, govij nagi šķelti un ragi pierē? Putni - katrs savādāks, katram sava dziesma? Kāpēc vardei kumpa mugura, bet gliemezim vienmēr māja klāt? Kur purvos radies tik daudz čūsku un jūrā zivju? Kāpēc bites pēc dzēliena nomirst? Tā jautāt var bez gala. Par viņu īpašībām, vēsturi, par dažādām brīnumainām parādībām.
