Vērtējums:
Publicēts: 17.05.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Pasaules unikālie dabas un cilvēka radītie tūrisma objekti', 1.
  • Referāts 'Pasaules unikālie dabas un cilvēka radītie tūrisma objekti', 2.
  • Referāts 'Pasaules unikālie dabas un cilvēka radītie tūrisma objekti', 3.
  • Referāts 'Pasaules unikālie dabas un cilvēka radītie tūrisma objekti', 4.
  • Referāts 'Pasaules unikālie dabas un cilvēka radītie tūrisma objekti', 5.
  • Referāts 'Pasaules unikālie dabas un cilvēka radītie tūrisma objekti', 6.
  • Referāts 'Pasaules unikālie dabas un cilvēka radītie tūrisma objekti', 7.
  • Referāts 'Pasaules unikālie dabas un cilvēka radītie tūrisma objekti', 8.
  • Referāts 'Pasaules unikālie dabas un cilvēka radītie tūrisma objekti', 9.
  • Referāts 'Pasaules unikālie dabas un cilvēka radītie tūrisma objekti', 10.
  • Referāts 'Pasaules unikālie dabas un cilvēka radītie tūrisma objekti', 11.
  • Referāts 'Pasaules unikālie dabas un cilvēka radītie tūrisma objekti', 12.
Darba fragmentsAizvērt

Viena no Eiropas lielākajām stalaktītu alām, kopš 1995. gada atrodas UNESCO pasludinātajā Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Zinātnieki novērtē to kā vienu no Eiropas vislielākajiem, krāšņākajiem dabas fenomeniem.
Visgarākā ala, kas atrodas kā Ungārijas, tā arī Slovākijas teritorijā resp., uz abu valstu robežas, ir Baradla ala, tā atrodas Aggtelekas Nacionālajā parkā, kuru dibināja, lai aizsargātu alas un zemes veidojumu virsējo kārtu. Relatīvi nelielajā nacionālā parka teritorijā (20000 ha) ir 276 dažāda lieluma alas. Kopējais garums galvenajai alai ar atzarojumiem ir 25 km no kuriem 5,6 km iestiepjas Slovākijā, kur pazīstama ar nosaukumu Domica.
Ala un tās ieejas priekšējā daļa kalpoja par īslaicīgu patvērumu cilvēkiem apmēram pirms 7000 gadu. Arheoloģisko izrakumu rezultātā tika atrastas liecības jau no neolīta laikmeta.
Kaļķakmens masīvs veidojies galvenokārt Triāsa (Triassic) periodā no gaiši pelēkā Veteršteinas (Wetterstein) un Šteinalmas (Steinalm) kaļķakmens, bet Josvafo nodalījums no Gutenšteinas (Gutenstein) kaļķakmens. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants