Sociālā un iekšpolitiskā situācija Latvijā 19.gadsimta 2.pusē.
Latvijā 19.gadsimta 2.pusē ir ievērojamas divas cilvēku grupas. Tie nebija vienlīdzīgi, bet gan sadalīti, bagātajos un nabagos.
Latvijā šajā laikā veidojās skolas, kas piedāvāja iespēju mācīties arī nabagu jeb trūcīgo bērniem. Līdz ar to trūcīgie latvieši kļūst izglītotāki.
Šajā laikā Latvijas muižnieki pārdeva zemi zemniekiem, kura pēc tam nokļuva zemnieku dzimtīpašumā. Līdz ar to Latvijā sākās zemes mērīšana jeb „Mērnieku laiki”.
Romāna sižeta līnija.
Stāstā „Mērnieku laiki” ir dažādas sižetu līnijas. Protams, svarīgākā no tām ir šīs zemes iemērīšana zemniekiem. Tā vijas kopā arī ar Citām sižeta līnijām, piemēram, divu jaunu cilvēku mīlestību, tās norisi un diemžēl skumjajām jeb pat traģiskajām beigām. Kā sižeta līniju var pieminēt arī aprakstīto sadzīvi – uzdzīvi, iešanu baznīcā, ikdienas notikumus.
Romāna uzbūve un kompozīcija.
Stāstā aprakstīti vairāki notikumi, kas notikuši kādā noteiktā laika posmā. Šis laika posms ir galveno varoņu Lienas un Kaspara prieki un pārdzīvojumi, vienā viņu dzīves posmā. Stāsts iesākas ar Annužas un Annas – Lienas un Kaspara meitas ceļu uz skolu. Tas beidzas ar Annužas nāvi.
Romāna darbības vietas, to raksturojums.
Stāstā „Mērnieku laiki” darbība risinās divos Latvijas novados – Čangalienas un Slātavas novados. …
