Noslēgums.
Senekas skatījumu par laimīgu dzīvi var rezumēt šādi – laimīga dzīve nav viegli sasniedzami, taču cilvēks, sekojot norādījumiem un ievērojot priekšnosacījumus to var izdarīt.
Pirmkārt, nepieciešams mērķis un izpratne par pareizu, laimīgu dzīvi, jo nevar izvēlēties ceļu, ja nav zināms uz kurieni jādodas. Tāpēc ir jāapjauš, kas ir laimīga dzīve un, kas ir augstākais labums pēc kura jātiecas.
Otrkārt, ļoti svarīgs priekšnosacījums un noderīgs instruments dzīvē ir spriestpēja, ar kuras palīdzību cilvēks var gan atbrīvoties no bailēm un iekārēm, gan spēt izdarīt pareizās izvēles, gan arī mierīgi uztvert nejaušības un likteņa pavērsienus, no kā izriet arī tas, ka nepieciešama skaidra, stingra un pareiza morālā stāja.
Treškārt, nepieciešams skaidri noteikt savu attieksmi pret tikumu un baudu un to, kādas tiem ir lomas savā dzīvē. Baudas pašas par sevi nav sliktas, taču tajās jāievēro mērēnība, un tikumam vienmēr jābūt vadošajam, vērtejošajam, arī attiecībā pret baudām, savukārt baudām jābūt kā pavadošajam, kā piedevai laimīgai dzīvei, nevis tās mērķim. Mērķim, augstākajam labumam ir jābūt tikumam, kas ir kā pietiekamais un nepieciešamais nosacījums laimīgai dzīvei, un uz kuru attiecas un izriet arī visi iepriekšminētie nosacījumi.
…
