Latvija Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā

POLITIKA
POZITĪVAIS
• K. Ulmanis savai jaunajai valdībai izvēlējās plašu bāzi. Tā nesastāvēja no partiju vīriem, bet lietpratējiem, kas savu prasmi bija pierādījuši ilggadējā darbā. (Bez 3 Zemnieku savienības locekļiem tanī iegāja progresists un kādreizējais sociāldemokrāts – mazinieks M. Skujenieks, Latgales Progresīvās zemnieku apvienības loceklis V. Rubulis, J. Kalniņš no Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas, prof. L. Adamovičs un B. Einbergs kā labā spārna pārstāvji.)
• Ministru kabineta nozīme ievērojami pieauga. MK vairs nebija tikai izpildu orgāns, bet reizē arī likumdošanas orgāns, kas bija pārņēmis Saeimas funkcijas.
• 1938. gada 1. janvārī spēkā stājās jaunais Civillikums, kuram ministrs Apsītis deva apzīmējumu “Prezidenta Kārļa Ulmaņa Civillikums’’. (Līdz 1937. gada 28. janvārim Latvijā nebija vienota civillikuma, bet gan 2 atšķirīgas civillikumu sistēmas. Valdības jaunā civillikuma latviskais gars bija jāsaprot vairāk par šī likuma piemērošanu Latvijas iedzīvotāju vajadzībām, nesadalot tos ne pēc apgabaliem, nedz šķirām vai kārtām.)
Jaunajam likumam bija svarīga nozīme arī latviešu likumu, valodas un tiesību terminoloģijas izveidošanā. Atbrīvojoties no anahronismiem, modernizēja tiesības:
● ģimenes un mantojama tiesības:
♦ sievu tiesību ziņā nostādīja blakus vīram,
♦ viduslaikos radītā dalītā īpašuma atmešana;
● saistību tiesības:
♦ normē Latvijas apstākļiem piemērotā veidā graudniecības u.c. līgumus;
● ne vien civiltiesību laukā bija radusies rosme, bet arī krimināltiesībās turpināja revidēt vecos tekstus:
♦ tiesneši saskaņā ar konstitūciju bija savā darbībā neatkarīgi, tiek uzsvērta tiesnešu neatkarība un neatceļamība;
• Latvija – Nāciju Līgas dalībvalsts (iespēja nepalikt ārpusē dažādu jautājumu risināšanā).
• 1923. gadā Latvija noslēdz aizsarglīgumu ar Igauniju.
…