19. gs. vidū izveidojās jauns, spēcīgs strāvojums – reālisms, reizē daiļrades virziens un metode. Reālisms, pārņemdams un pārstrādādams sevī iepriekšējo klasicisma un romantisma virzienu labākās, izkoptākās tradīcijas, ar laiku kļuva noteicošais visos daiļrades veidos ( literatūrā, tēlotājmākslā, teātra mākslā, mūzikā) visās Eiropas valstīs, Krieviju ieskaitot.
19. gs. sabiedrībā radās mācības par zinātniekiem un sabiedriskiem jautājumiem, kurām ir raksturīga interese par zemākām ļaužu šķirām un reālām dzīves problēmām. Ar tām saskan daiļliteratūras darbi, kuros ieraugāms noteikts reālisms.…
