Zemes ģeomagnētiskais lauks ir labi zināms ikvienam, kurš jebkad ir izmantojis kompasu. Pēc pašreizējiem priekšstatiem, kosmiskie magnētiskie lauki veidojas minēto ķermeņu iekšpusē, kur šķidrs (vai gāzveida) elektrovadītājs atrodas cikloniska tipa kustībā. Zemes gadījumā parādība notiek izkusušā Zemes kodolā, kas sastāv no dzelzs, niķeļa un silīcija sakausējuma. Radioaktīvā silšana rada konvekciju, kuru Zemes rotācija sagriež struktūrās, daudzmaz līdzīgās atmosfēras cikloniem - anticikloniem.
Šobrīd Zemes Magnētiskais Ziemeļpols atrodas Kanādas arktisko salu arhipelāgā, aptuveni 1000 km attālumā no ģeoloģiskā Ziemeļpola, bet magnētiskais dienvidpols atrodas Antarktīdas piekrastē.
Tas ir droši zināms, ka Zemes magnētiskais lauks periodiski samainās pusēm. Šobrīd magnētiskā lauka līnijas sākas dienvidu puslodē un iet virzienā uz ziemeļu puslodi. Nogulumu ieži un vulkānu lava satur nozīmīgu informāciju, kura ļauj rekonstruēt magnētiskā lauka vēsturi, kad un cik ilgi notikušas magnētisko polu maiņas. Pēc šīs informācijas secināts, ka kopā notikušas 33 apvērses pēdējos 25 miljonos gadu.…
