Neoromānika ir atsevišķa, nedaudz šaurāk traktēta mākslinieciskās izteiksmes iespējamība, kas ir sastopama Eklektisma arhitektūras stilā.
19. gs. pēdējā desmitgadē Vācijā iezīmējās straujšs pagrieziens uz agro viduslaiku jeb -konkrētāk – romānikas arhitektūras paraugiem. Veidojās neoromānikas arhitektūras stils. Arī turpmākā gadsimta gaitā romānikas stila motīvi nekad pilnībā neizzuda no apgrozības. Sākot ar 19. gs. astoņdesmito gadu beigām starp raksturīgākajiem elektisma neostiliem neoromānika kļuva arvien populārāka. Acīmredzot ap šo laiku neogotika bija sevi izsmēlusi vai vienkārši kā jebkura mode apnikusi. 19. gs. pirmajā pusē, kad šis romantisma filozofijā saskaņotais izvēles stils likumsakarīgi smēla iedvesmu no viduslaiku stila sistēmas, tikai vēlāk pievēršoties prototipiem pats savā, jauno laiku sistēmā.…
