Klāvs Elsbergs vairāk ir aprakstījis cilvēku, kāda ir viņa misija, kāds ir viņa uzdevums, dvēsele, dvēseles stāvoklis. Kāda cilvēkam vieta ir uz pasaules un cik viņš tai ir nozīmīgs. Elsberga dzejai raksturīga saasināta laika uztvere gan cilvēka vēsturiskuma un vēstures procesa nepārtrauktībā, gan cilvēka mūžā. Elsberga dvēseles jūtīgums nereti ir apslēpts ironiskā un pašironiskā pasaules tvērumā.
Dzejas frāze ir trāpīga, tajā saliedējas dažādi valodas stili.
Klāvs Elsbergs savā dzejā galvenokārt runā par cilvēku savstarpējām attiecībām un ikdienu:
„Es nezinu, kā tevi pasaudzēt,
es nezinu, kā tevi pazaudēt,
izlaist uz brīdi no acīm.”
„Velci, tēti” ir Klāva Elsberga trešais dzejoļu krājums, kurš tā arī netika līdz galam pabeigts un tam par iemeslu kalpoja Klāva Elsberga pēkšņā nāve.
