Publiskā iepirkuma uzsākšanai pasūtītājs sākotnēji uzaicina iespējamos pasūtītāja izpildītājus izteikt oferti, proti, iesniegt piedāvājumu. Atkarībā no iepirkuma priekšmeta veida un paredzamās līgumsummas, kuru saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 1.pantu 9.punktu nosaka kā kopējo samaksu par līguma izpildi, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli, ir atkarīgs tas, kā pasūtītājs izteiks uzaicinājumu iesniegt oferti un kāda būs tās vērtēšanas norise.
Privātpersonu galvenā loma publiskos iepirkumos, atsaucoties uz pasūtītāja piedāvājumu, ir sagatavot un iesniegt konkrētā iepirkuma prasībām atbilstošu oferti.
Oferte.
Privātajās tiesībās priekšlikums noslēgt līgumu (oferte) tiek raksturots kā gribas izteikums, kurš vērsts uz kādu citu personu (adresātu) un kurā līguma noslēgšana piedāvāta tādā veidā, ka tā ir atkarīga vienīgi no minētās personas piekrišanas šim priekšlikumam, proti, pietiek, ja adresāts atbild "Jā!", un rezultātā objektīvi var rasties līgums.
Publisko iepirkumu gadījumos būtiskākā atšķirība ir tajā, ka ofertes iesniedzējam ir jāievēro vairāki publisko tiesību imperatīvo normu nosacījumi, lai tā piedāvājumu varētu uzskatīt par leģitīmu izvērtēšanai. Autors uzsver, ka tai ir jābūt obligātai prasībai, kad tiek tērēta valsts nauda. Papildu imperatīvu nosacījumu izpilde nepieciešama, jo publiskais iepirkums ir orientēts uz konkurenci, lai pasūtītājs spētu noslēgt iepirkumu līgumu uz visizdevīgākajiem nosacījumiem, tādejādi pārsvarā piedāvājums iesniegt oferti būs adresāts bieži vien nenosakāmam skaitam personu.…
Maģistra darba CIVILTIESISKI DARĪJUMI PUBLISKA IEPIRKUMA REZULTĀTĀ 4.nodaļa. Darbs izstrādāts atbilstoši jaunajam Publisko iepirkumu likumam. Maģistra darba satura rādītājs: Satura rādītājs Ievads 3 1. Publiskā iepirkuma vispārējs raksturojums 5 2. Publiskā iepirkuma vēsture un tiesiskā bāze 8 2.1. Publiskā iepirkuma attīstība 9 2.2. Publiskā iepirkuma neatbilstība Eiropas Savienības prasībām 14 3. Publiskā iepirkuma publiski tiesiskā un privāttiesiskā saikne 18 3.1. Publiskā iepirkuma publiski tiesiskais raksturojums 21 3.2. Publiskā iepirkuma privāttiesiskais raksturojums 25 3.3. Publiskais iepirkums kā publisko vai privāto tiesību institūts 27 4. Pasūtītāja uzaicinājums izteikt oferti, tās izvērtēšana un akcepts 33 4.1. Piedāvājuma izteikt oferti, tās izvērtēšanas un akcepta vispārējā organizēšana 39 4.2. Atvieglotā kārtība piedāvājumā izteikt oferti, tās izvērtēšanā un akceptā 45 4.3. Piedāvājums izteikt oferti, tās izvērtēšana un akcepts konkursa gadījumā 48 4.4. Piedāvājums izteikt oferti, tās izvērtēšana un akcepts cenu aptaujas gadījumā 50 4.5. Piedāvājums izteikt oferti, tās izvērtēšana un akcepts sarunu procedūras gadījumā 52 5. Lēmuma par atļauju noslēgt civiltiesisku darījumu tiesiskā daba un uzraudzība 56 5.1. Lēmuma par atļauju noslēgt civiltiesisku darījumu uzraudzība 56 5.2. Uzraudzības iestādes neatbilstība Eiropas Savienības normām 59 5.3. Pasūtītāja lēmuma un iepirkuma līguma līdzpakārtotība 65 6. Publiskā iepirkuma civiltiesiskie darījumi 69 Secinājumi un priekšlikumi 79 Anotācija 82 Anotation 83 Annotation 84 Izmantotās literatūras un avotu saraksts 85
